Pārtika, kas nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, ir nekaitīga pārtika. Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) spēkā esošo likumdošanu pārtikas nekaitīguma politika veicina gan cilvēku veselības aizsargāšanu, gan sekmē tirgus konkurētspēju. Šim nolūkam Eiropā izstrādāti vienoti kontroles standarti, kas reglamentē nekaitīgas pārtikas ražošanu un nodrošina tās izsekojamību no izejvielu ieguves līdz patērētāja galdam.

Nekaitīguma politika

Saskaņā ar EK Regulu Nr.178/2002, kas nosaka pārtikas tiesību aktu vispārējos principus, izveidota Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA – European Food Safety Authority), kuras uzdevums ir novērtēt visus ar pārtikas aprites ķēdi saistītos apdraudējumus un sniegt informāciju par tiem. Regula arī nosaka tā dēvēto piesardzības principu, pieeju riska novērtējumam un nosaka vispārīgos noteikumus attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības izsekojamību.

Eiropā darbojas arī Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF – Rapid Alert System for Food and Feed), kas ļauj sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm ātri apmainīties ar informāciju par riskiem, kas saistīti ar pārtikas produktiem un dzīvnieku barību. Ar šā rīka palīdzību visi RASFF dalībnieki var koordinēti, saskaņoti un vienlaicīgi rīkoties, lai pēc iespējas labāk aizsargātu patērētājus. Papildus darbojas arī tiešsaistes lietotne iRASFF, kurā var nosūtīt jaunus paziņojumus par apdraudējumu radošiem produktiem vai sekot paziņojumiem, ko iepriekš nosūtījuši citi dalībnieki.

Pārtikas izsekojamība

Ja pārtiku nevar izsekot, rodas apdraudējumi pārtikas iekšējā tirgus darbībā. Pārtikas izsekojamībai visos pārtikas aprites posmos ir liela nozīme sabiedrības veselības aizsargāšanā un godīgas un atbildīgas pārtikas tirdzniecības veicināšanā. Katrā pārtiku ražojošā uzņēmumā jābūt izveidotai izsekojamības sistēmai, kas ietver tādus parametrus kā preču
pavaddokumenti, pārtikas identifikācija un uzskaite, preču marķējums un uzņēmuma iekšējā dokumentācija.
EK Regula Nr.178/2002 nosaka, ka pārtikas izsekojamība ir spēja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku, barību, produktīvo dzīvnieku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai.

Izsekojamības uzdevumi:
• nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti tirgū;
• nodrošināt ātru bīstamas pārtikas izņemšanu no tirgus un samazināt izdevumus pārtikas atsaukšanas gadījumos;
• sniegt precīzu informāciju patērētājiem par konkrēto produktu;
• palielināt uzņēmuma darbības efektivitāti;
• izpildīt starptautiskajā un nacionālajā likumdošanā noteiktās prasības.

Atsaucoties uz EK Regulu Nr.178/2002, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tiem piegādājusi vai kam tie piegādājuši pārtiku un jebkuras citas vielas, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai. Līdztekus jābūt ieviestām sistēmām un procedūrām, kas nodrošina ātru informācijas sniegšanu attiecīgajām kontroles institūcijām pēc to pieprasījuma.

Pārtikas izsekojamība Eiropā balstās uz principu “solis atpakaļ – solis uz priekšu” (One Step Up / One Step Down), kas palīdz atbildēt uz jautājumiem “Kad?”, “Kur?” un “No kurienes?”.

Izsekojamības 4 posmi:
1. Identificēšana – identificē tiešos produktu piegādātājus, kā arī klientus, kam piegādāti produkti (izņemot tiešos galapatērētājus).
2. Dokumentācija – sistēma, kas sniedz ziņas par izejvielu piegādātāju (saikne “piegādātājs – produkts”) un sistēma, kas sniedz ziņas par patērētājiem piegādāto produkciju (saikne “klients – produkts”).
3. Koordinēšana un vadīšana – iepriekš norādīto sistēmu koordinēšana.
4. Komunikācija – ar visām pārtikas apritē iesaistītajām pusēm un pēc vajadzības ar uzraugošajām institūcijām.

Informācija, kas obligāti norādāma pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem saskaņā ar EK Regulu Nr.931/2011:

• precīzs pārtikas apraksts;
• pārtikas tilpums vai daudzums;
• tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kurš pārtiku nosūta;
• nosūtītāja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;
• tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kuram pārtiku nosūta;
• saņēmēja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;
• attiecīgās partijas, sērijas vai sūtījuma identifikācijas numurs;
• nosūtīšanas datums.

Izsekojamības ieguvumi produkta gala patērētājam:

• informācija par ražotāju;
• informācija par produkta izcelsmi;
• informācija par ražošanas datumu un derīguma termiņu;
• informācija par produkta sastāvdaļām, tai skaitā alergēniem un ĢMO (ģenētiski modificētiem organismiem);
• informācija par izmantotajām pārtikas piedevām;
• informācija par cenu.